Telefoni manā dzīvē

Šovakar, atnākot mājās un atverot tviteri, ieraudzīju, ka ir panesies temats – mans pirmais telefons. Brīdi uzkavējoties atmiņās, kā bija toreiz, kad mobilais telefons bija liela extra un tāds bija tikai retajam, sāku domāt, cik un kādi telefoni man vispār dzīvē ir bijuši. Lūk, apkopojums hronoloģiskā secībā.

Mans pirmais telefons bija Alcatel one touch pocket. Šo telefonu man atdeva tētis, kad nopirka sev jaunu. Tam bija viena ļoti laba funkcija, kura standartā vēl tagad nav nevienam man zināmam telefonam – numuru melnais saraksts – varēja nobloķēt numurus, no kuriem negribēji saņemt zvanus. Atšķirībā no tajā laikā ļoti populārās Nokia 5110, tam bija arī vibrozvans un izvelkama antena, kas toreiz bija diezgan aktuāli – tā krietni uzlaboja signālu. Tas bija arī plānāks par vairumu tā laika telefonu. Viena no tādām dīvainajām lietām – SMS varēja uzrakstīt tikai lieliem burtiem, mazo vienkārši nebija.

Nākošais bija Siemens C35. Tiešām nevaru atcerēties, kur to dabūju, droši vien nopirku no kāda. Šim telefonam, atšķirībā no Alcatel, varēja uzrakstīt pats savu zvana melodiju, kas man kā visnotaļ muzikālam cilvēkam bija gana labs iemesls, lai izvēlētos šo telefonu. Tam bija arī dažas spēlītes. Vēlāk to pārdevu, jo baterija bija ļoti nolietota, knapi izturēja 1 vai 2 dienas.

Manu trešo telefonu jau noteikti atpazīstat pa gabalu. Jā… kulta telefons. Tāds ir bijis gandrīz visiem. Nopirku lietotu, šķiet, par 25 latiem. Manai kolēģei (kundze cienījamā vecumā) vēl joprojām tāds ir, nesen paturēju to rokās un vēl joprojām es šo uzskatu par ērtāko telefonu, kāds jebkad ir uztaisīts. Un vāciņi… to man bija vesela kaudze – oranžs, divi melni, caurspīdīgs, zaļš caurspīdīgs, dažādu krāsu podziņas utt.

Ja pareizi atceros, ar manu Nokia 3310 bija kaut kas noticis, varbūt arī nē, bet tētis uz to laiku man iedeva Nokia 1100. Tam bija displejs ar lielāku izšķirtspēju, baterija turēja ilgāk (laikam kādu nedēļu) un tam bija iebūvēts LED lukturītis. Ļoti kaitināja tās gumijas pogas. Taču tas ir loģiski – kā jau teicu, neesmu redzējis ērtāku telefonu par 3310.

Tad es kādu laiciņu vēl lietoju savu 3310, līdz mamma man iedeva Nokia 3510. Šis par citiem bija labāks, jo tam bija polifonija. Šis ir arī pirmais telefons, ar kuru es sāku lietot mobilo internetu. Toreiz tie bija WAP čati, varēja ielādēt polifoniskās melodijas un kaut ko vēl.

Nākošais telefons man bija diezgan liels apvērsums – tā bija Nokia 3100 ar krāsaino displeju. Šis telefons aizsāka mūžīgo spēlīšu spēlēšanu. Abi ar Tomu sēdējām bioloģijas stundās pēdējā solā un spēlējām solitaire, kaut kādas racing spēlītes utt. Tagad jau spēlītes vairs nespēlēju, bet toreiz bez tām – nu, nekādi. Šo telefonu es nopirku lietotu, par 60 latiem, ja pareizi atceros. Man ļoti patika, ka tas bija salīdzinoši mazs. Pēc 3510 vispār likās, ka telefonu kabatā nejūtu.

Par mana nākošā telefona eksistenci lielākā daļa no Jums noteikti nebūs neko dzirdējuši. Tas bija Sagem MY X5-2, kuru Latvijā esmu redzējis tikai vēl vienam cilvēkam. Šo telefonu es atvedu no Īrijas, kur biju aizbraucis paciemoties uz pāris nedēļām. Tam bija lielāks displejs nekā 3100 un es nezinu kas, bet kaut kas man šajā telefonā ļoti patika un es to lietoju salīdzinoši ilgi. Visspilgtākās atmiņas par šo telefonu man ir no laika, kad vienīgo reizi savā dzīvē biju nokļuvis slimnīcā. Tas mani paglāba no tik šausmīgās garlaicības, jo tajā bija viena spēlīte, kur bija jālido ar lidmašīnu un jāšauj citi, un, guļot slimnīcā, es to izgāju pat vairākas reizes.

Nākošais telefons – Nokia 6020. To es dabūju, kad saņēmu autovadītāja apliecību. Patiesībā, tas ne ar ko daudz nebija labāks par Sagem, vienkārši Sagems bija nedaudz morāli un fiziski novecojis. Šajā telefonā man patika, ka displeju varēja ļoti labi saskatīt spilgtā gaismā, gluži kā melnbaltos. Telefonu lietoju mazliet vairāk par gadu, pēc tam atdevu to māsai.

Kad sāku mācīties 2. kursā, es noslēdzu līgumu ar LMT. Līdz tam man bija Okarte. Noslēdzot līgumu, paņēmu arī Nokia 6233, Mazcenas mobilo. Šis ir tas pats telefons, kuru es izķidāju vienā no iepriekšējiem rakstiem. Tam bija salīdzinoši liels 320×240 pikseļu ekrāns, iespēja ielikt atmiņas karti, tas atskaņoja mp3, vārdsakot, šis telefons nav gluži novecojis vēl šodien. Tas bija arī diezgan ērts lietošanā, es to liktu 2. vietā pēc Nokia 3310, ņemot vērā tikai tos telefonus, kuri man bijuši. Es to pārtraucu lietot, kad otro reizi pamanījos saplēst tam displeju. Nesen to salaboju un atdevu māsai.

Nākošais telefons noteikti daudzos izraisīs smaidu. Tā ir Nokia 1200. Kad saplēsu savu 6233, man vajadzēja vismaz kaut kādu telefonu, no kura piezvanīt. Šajā telefonā tā funkcija bija un man ar to pietika. Nekā lieka iekšā nav, baterija velk ļoti ilgi, laikam kādu nedēļu, un ir pat lukturītis, kurš man ļoti palīdzēja laikā, kad pārvācos un taisīju remontu. Nesaprotu, kāpēc visos telefonos nav lukturīša. Šis telefons man vēl joprojām mētājas skapī, ja nu gadījumā ievajadzēsies, tad būs.

Šobrīd man ir Nokia E51. Šo telefonu izvēlējos, jo tam ir WiFi un tas būtībā apvieno visu, ko es šobrīd gribu redzēt telefonā. Man ir svarīgi lai var piezvanīt, lai ir labs kalendārs un lai baterija tur iespējami ilgi. Citas lietas, kas man patīk, īsumā: Kā jau teicu – ir WiFi internets, telefons prot atvērt un rediģēt Word, Excel, PowerPoint dokumentus (dažreiz noder skolā un darbā), var instalēt dažādas programmas, lasīt e-pastu un pat ielādēt pielikumus, var pievienot datoram ar parastu mini USB vadu. Nepatīk, ka pogas ir diezgan mazas. Mani pirksti nav lieli, bet bieži vien spiežot, piemēram, uz leju, nospiežas dzēšanas poga. Taču vairāk par visu man nepatīk un kaitina Symbian (operētājsistēma, uz kuras darbojas telefons) izvēļņu haotiskais izkārtojums un gļuki, piemēram tas, ka dažreiz uz ienākošajiem zvaniem telefons vienkārši uzkaras, nereaģē uz pogām.

Update: E51 gļuki ir novērsti. Pārinstalēju Symbian un viss darbojas kā nākas.

Nākošais telefons? Nevaru droši apgalvot, taču iespējams, tas būs jebkas, kas nav Symbian. (Update: Kārām acīm skatos uz tiem Android telefoniem – HTC Desire u.tml.) Skatīšos, lai ir laba baterija, lai ir ērts lietošanā, lai ir WiFi, iespējams, arī GPS navigācija, vārdsakot, lai ir viss labais no šī telefona plus tas, kas šim pietrūkst tagad un tas, ko es varētu vēlēties no telefona nākotnē.

Ja gadījumā arī Tu izdomā uzrakstīt/esi uzrakstījis par šo pašu tematu, droši vari “iemest” saiti uz savu rakstu tepat, lai mēs, pārējie izlasām. 🙂

Advertisements

About Jeegers

V.I.P.
Šis ieraksts tika publicēts Mobile, Tāpat vien ar birkām , , , , , , , , , , , , , , , . Pievienot grāmatzīmēm tā pastāvīgo saiti.

9 Responses to Telefoni manā dzīvē

  1. Toms saka:

    http://toms.ir.lv/blog/2007/09/mobilo-telefonu-apskats.html – re, pirms ~ 3 gadiem es kaut ko līzīgu uzrakstīju 🙂

  2. Raikons saka:

    vāks, cik tev tie telefoni bijuši. man laikam tikai ceturtais kalpo, bet pārējie vēl arī ir funkcionēt spējīgi. Turklāt manu pirmo Nokia 3310 vēl viens no draugiem joprojām lieto…

  3. Dzintars saka:

    Iedvesmojos no raksta un arī atcerējos savus mobilos telefonus

  4. Atpakaļ ziņojums: Blogam gads un pēdējais ieraksts šeit. | Viestura emuārs

  5. Say, you got a nice blog article.Much thanks again. Really Cool.

  6. andriskaja saka:

    Bērnības klasika! Atceros vēl kā man pašam bija visi šie telefoni. Njā, tādus kvalitatīvus telefonus mūsdienās vairs neredzēt!

  7. janisbedre11 saka:

    Ha ha, klasika! Interesants raksts :)!

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s