Garlaicīgā ikdiena

Pēdējā laikā nav īpaši sanācis šeit kaut ko ierakstīt. Nav jau tā, ka nebūtu, par ko rakstīt, vienkārši šobrīd esmu aizņemts ar savu diezgan garlaicīgo ikdienu un nezinu, vai tā kādam varētu šķist interesanta lasāmviela. Tomēr, šis rakstiņš būs tieši par to. Par manu garlaicīgo ikdienu, par to, kur atrodos šobrīd un par plāniem tuvākajā nākotnē.

Marts un aprīlis man šogad ir diezgan smagi mēneši. Jādara ir tik ļoti, ļoti daudz, bet laika palicis maz. Šis ir mans pēdējais semestris Latvijas Universitātē. Saka, ka cilvēks bez augstākās izglītības tāds puscilvēks vien ir. Nezinu, cik tur daudz tās taisnības, bet tomēr ir tā sajūta, ka varbūt drīz beigsies vai vismaz pierims tā puscilvēcīgā sišanās pa īrētām istabiņām Rīgas centrā, nakts darbiem, mācībām pēc nakts maiņām, mūžīgais bezspēks. Gribu prom no centra, kur gaiss ir kaut mazliet svaigāks, satiksmes mazāk, ir kur paskriet, pabraukt ar velo, gribu kā parasts cilvēks dienā strādāt un naktī gulēt, nevis otrādi, un gulēt katru nakti vienādu stundu skaitu, nevis pagulēt, kad sanāk tam laiks. Kādu dienu tas notiks, tas ir skaidrs, tikai līdz tam ir jātiek. Ir jānokārto diezgan briesmīgie parādi un atlikušie eksāmeni universitātē, ir jāuzraksta un jāaizstāv bakalaura darbs. Veicamo darbu saraksts ir garš, taču tas nav nekas neizpildāms. Pamazām uz priekšu iet, bet viss varēja būt daudz, daudz vieglāk, ja es visu būtu darījis laicīgi.

Savas skriešanas aktivitātes es, cerams, ka uz neilgu laiku, esmu pārtraucis. Esmu pamanījies diezgan muļķīgā veidā satraumēt ceļgalu. Vienkārši uzkāpu uz sasalušas peļķītes, paslīdēju, un tagad manu celi rotā nobrāzums, kas neparko negrib sadzīt. Liekas, ka iekšēji nebūšu neko traumējis (tfutfutfu), un tiklīdz rētu vairs nejutīšu, atgriezīšos uz ielām trenuškās un krosenēs.

Priecē tas, ka laiks kļūst arvien siltāks. Drīz varēšu atsākt ikdienā pārvietoties ar velosipēdu. Zinu, arī ziemā var braukt, taču tas dažu minūšu brauciena prieks nav to dubļu straumju dzīvoklī vērts. Būtu man atsevišķa telpa, kur likt velosipēdu un nebaidīties par to, ka tiks sasmērēts viss, kas tam apkārt, brauktu visu cauru gadu. Šobrīd tas atrodas Liepājā, guļ ziemas miegu.

Attiecībā uz velo, man ir viena, iespējams, ne visai prātīga doma. Kad laiks kļūs piemērotāks braukšanai, es domāju bez īpaša treniņa braukt no Liepājas uz Rīgu – ar velosipēdu. Vienu reizi es jau nobraucu ceļu Rīga – Liepāja (225 km, ja pareizi atceros) vienā dienā, taču es biju pirms tam gandrīz katru dienu braucis, lai sagatavotos šādai distancei. Tā kā šoreiz velosipēds nav pieejams, domāju pirms brauciena regulāri skriet un tad paņemt, piemēram, 4 brīvdienas, aizbraukt uz Liepāju, sagatavot velosipēdu, 2 dienas pabraukt pa 30 – 40 km un tad, ja jutīšos gatavs, aidā uz Rīgu. Esmu jau noskatījis velosipēdam jaunas riepas, pirkšu arī regulējamu stūres iznesumu, varbūt arī jaunu ķēdi. Pagaidām liekas, ka šāds brauciens nav nekas neiespējams, galvenais – visu kārtīgi izplānot.

Tas pagaidām ir viss, ko varu/gribu pastāstīt. Vēl novēlēšu spēku un iedvesmu izdarīt visu, kas jādara tiem studentiem, kuri šobrīd ir tajā pašā bedrē, kur es; citiem studentiem no manas puses – dzīves pamācība – Parāds nav brālis! Ja negribi bedrē, nekrāj parādus! Arī pārējos lasītājus īpaši apsveicu ar to, ka esat izlasījuši šo 521 vārdu garo rakstu, ceru, ka nejūtaties veltīgi izniekojuši savas dzīves dārgās minūtes. 🙂

Advertisements

About Jeegers

V.I.P.
Šis ieraksts tika publicēts Tāpat vien ar birkām , , , , , , , . Pievienot grāmatzīmēm tā pastāvīgo saiti.

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s