Atpakaļ mazliet savādākā ikdienā

Esmu atgriezies no Liepājas. Izdarīju gandrīz visu, ko gribēju. Jau pirmajā dienā ar Tomu, Ievu, Arti un Daigu devāmies Geocachingā pa Liepājas rajonu, tam sekoja arī mans pirmais brauciens ar velo šosezon. Pavizināju ar mašīnu vecākus, noballējos FireBārā, ieraudzīju savu pirmo tauriņu (bija raibs), pacepu šašlikus, gribēju arī noskriet dažus kilometrus gar jūru, bet dikti sabojājās laiks un gribēšana pārgāja. To nākošreiz…

Sēžot autobusā ceļā atpakaļ uz Rīgu pārcilāju prātā visu Liepājā paveikto, priecājos par visnotaļ labi pavadīto laiku, taču tad sāku aizdomāties par to, kas apēsts, izdzerts. Visu cieņu manai mammai, siera zupa bija dievīga, lazanju garšīgāku iedomāties grūti, gulašs, sēņu risoto, kūka un viss pārējais bija ideāli, bet, kad šādi ir ēsts gandrīz veselu nedēļu, iekšā sāk rasties tāda sajūta. Grūti noraksturot, bet liekas, ka it kā „par daudz”. Nezinu, kas tieši, tauki, cukurs, sāls, bet es jau biju pieradis ēst savādāk. Ir arī otra lieta – alkohols. Neskaitot to vienu nakti iekš FireBar, es to šajās brīvdienās īpaši nelietoju, bet, ja tā padomā, arī alkohola manā (un daudzu citu) ikdienā ir par daudz. Nezinu, pa kuru laiku, bet tas ir kļuvis par neatņemamu tusiņa sastāvdaļu. Tā pat nav atkarība, es to drīzāk sauktu par pārāk plaši izplatītu tradīciju.

Neilgi pirms desmitiem vakarā kādā dzīvoklī savācas draugi, protams, ir pudele, kuras tukšošanu pavada runas par mašīnām, politiku, sportu, mūziku, kā nu kurā kompānijā pieņemts. Pēc tam dāmas sapucējas, kungi piebeidz pēdējo glāzīti un visi dodas tūrē pa naktsklubiem. Pirmais gājiens, protams, uz bāru, tiek pasūtīta kārtējā glāze un tikai tad, kad tā ir gandrīz tukša, sāk rasties domas par to, ka jāiet dejot. Turpinājumu vari izdomāt (atcerēties) pats. Nākošajā rītā visi ir kļuvuši gudrāki, seko telefonzvans no drauga ar jautājumu par veselību, dažam varbūt kādi moraļņiki utt. Varbūt ne iz manas personīgās pieredzes, bet šis, es domāju, ir tāds vidējais aritmētiskais ballītes piemērs un gan jau kādā teikumā Tu būsi atpazinis arī sevi. Šī nav nekāda jauna un revolucionāra atklāsme, bet – kam tas ir vajadzīgs? Vai tad bez grādīgās dziras Tu neesi spējīgs apspriest jaunāko politiķu lēmumu vai Latvijas Izlases izredzes Pasaules čempionātā? Vai bez tās glāzītes Tu nevari aiziet un uzlūgt to glīto meiteni uz deju? Varbūt viņa nemaz nav tik glīta?…

Piekrītu, ja teiksi, ka alkoholu vajag lietot ar mēru, tā es arī pārsvarā daru. Bet šoreiz būs mazliet savādāk. Es gribu pierādīt pats sev un cilvēkiem, ar kuriem visbiežāk kopā pavadu laiku, ka izklaidēties var arī bez tā. No šīs dienas es vienu mēnesi neizdzeršu ne piles grādīga dzēriena. Satikšos ar draugiem, iešu uz klubiņiem kā parasti, tūlīt ir hokeja čempis, arī laiks paliek siltāks, droši vien būs kāds tusiņš brīvā dabā, bet alkohols lai paliek citiem. Āmen.

Padomā arī Tu par šādu ideju, priecāšos, ja pievienosies. Un tam nav jābūt tieši mēnesim, droši vien tas būs ilgāk, vienkārši vajag termiņu. Cheers! 🙂

Advertisements

About Jeegers

V.I.P.
Šis ieraksts tika publicēts Tāpat vien ar birkām , , . Pievienot grāmatzīmēm tā pastāvīgo saiti.

3 Responses to Atpakaļ mazliet savādākā ikdienā

  1. zz saka:

    tāda apņemšanās vispār neko nenozīmē, pēc mēneša tāpat garšo labāk, no pieredzes varu pateikt. vai nu tu nomet pavisam, vai turpini dzīvot ar nelielu patēriņu, bet šitādi īslaicīgi gavēņi patiešām ir bezjēdzīgi

    • Jeegers saka:

      Ne jau kaut ko atmest es taisos, neesmu dzērājs. 🙂 Man tāda apņemšanās nozīmē kaut uz laiciņu izkrist no tās vienveidības. Aiziet kādreiz uz Vecrīgu un paskatīties uz tiem aizlietajiem purniem un priecāties, ka šodien neesmu viens no tiem. 😉

  2. Krist2ps saka:

    Tu zini, noskatījos National Geographic filmu “Inside living body” un sapratu – alkohols ir mēris jeb inde mūsu organismam. Tu zini, arī es esmu iemācījies kaut kādus lētos sū* kā alus, sidrs vairs nedzert. Labi, nesaku, ka atsakos pilnībā, bet ir krietni labāki, baudāmāki dzērieni. Bet, tas jau ir tik reti, ka patiesībā varu arī atmest pavisam 🙂 Vislabākais – Gutta’s sulas no rīta organisma svaigumam 🙂

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s